Kas jāzina par saules paneļiem

Saules paneļus (sarunvalodā sauktus arī par saules baterijām) var iedalīt divos veidos: galvenokārt kristāliskajos saules paneļos, kas ražoti no silīcija, un plānas plēves saules paneļos. Vairāk nekā 90% no mūsdienās pasaulē uzstādītajiem saules paneļiem ir monokristāliskie vai polikristāliskie saules paneļi.

Uzņēmums “Energiapartner” piedāvā dažādu ražotāju saules paneļus, izmantojot tikai pazīstamu un augstas kvalitātes ražotāju produktus. Šobrīd galvenie partneri ir “Trina Solar”, “Longi Solar”, “Sharp” un “Risen”.

Visiem paneļiem ir vismaz 12 gadu garantija un 25 gadu garantija produktivitātes uzturēšanai.

Visos paneļos, ko mēs šobrīd piedāvājam, tiek pielietota PERC tehnoloģija, kas, pateicoties īpašajam silīcija elementa pamata slānim, ļauj vienāda izmēra paneļiem būt efektīvākiem nekā līdz šim un ražot vairāk elektroenerģijas gan pīķa stundās, gan arī sliktos gaismas apstākļos (no rīta un vakarā, un Latvijas gadījumā vairumā no gada). Papildus tam tie ir half-cut paneļi, turklāt saules paneļu parkos uz zemes tie ir arī divpusēji (bifacial). Efektivitāte uz paneļiem parasti kopumā ir vairāk nekā 20%.

Kā Latvija ir piemērota saules elektroenerģijas ražošanai?

Igaunijā vidējais horizontālās virsmas starojuma daudzums ir nedaudz mazāks kā 1000 kWh/m² gadā. Tomēr maksimālo saules enerģijas daudzumu var iegūt 30–40 grādu slīpuma leņķī attiecībā pret zemi. Starojuma daudzums, kas nonāk uz šādas virsmas, atkarībā no atrašanās vietas ir 1050–1200 kWh/m² gadā. Slīpuma leņķī, kas ir lielāks par optimālo slīpuma leņķi, ražošana palielinās ziemā un zemākā slīpuma leņķī – vasarā.

Saules paneļi ražo visvairāk enerģijas, ja tiek novirzīti uz dienvidiem. 20–30 grādu maiņa uz austrumiem vai rietumiem samazina ražošanu par aptuveni 4–6%. Pilnībā uz austrumiem vai rietumiem pavērstiem paneļiem atkarībā no slīpuma leņķa produktivitātes starpība var būt 15–25%.

Saules paneļu jaudu parasti aprēķina kWh (kilovatstundās) attiecībā uz uzstādīto saules paneļu jaudu (kWp, kur “p” nozīmē paneļu maksimālo jaudu).

Saules paneļu produktivitāti lielā mērā ietekmē arī temperatūra. Jo vēsāka ir saules paneļa temperatūra, jo zemāka pretestība, augstāks spriegums un lielāka produktivitāte. Tādējādi, jo aukstāki un vējaināki laikapstākļi, jo labāki arī apstākļi augstākas produktivitātes iegūšanai.

Pateicoties zemākai temperatūrai, maksimālā jauda bieži tiek panākta jau martā-aprīlī. Ar labiem, saulainiem laikapstākļiem produktivitāte vēlīnā pavasarī vai agrīnā rudenī var būt salīdzināma ar ražīgumu vasaras vidū, kad saules intensitāte ir lielāka un temperatūra augstāka.

Zemākas vidējās temperatūras dēļ Igaunijā ar saules paneļiem saražotās elektroenerģijas daudzumu var salīdzināt ar Eiropas lielākās ražotājvalsts Vācijas daudzu reģionu saražoto produkciju, jo īpaši, ja runa ir par Latvijas vējainajām piekrastes teritorijām.

Lai gan mākoņainā un lietainā laikā saules paneļu jauda ir zemāka nekā tiešo saules staru gadījumā, bieži nokrišņi nodrošina, ka saules paneļi tiek attīrīti no putekļiem, putnu mēsliem utt., kas samazinātu saules paneļu jaudu.